Kā izvēlēties bērnam piemērotu spēli?

Bērnība ir ne tikai bezrūpīgu rotaļu laiks, bet arī periods, kad bērni katru dienu mācās, atklāj jaunas lietas un strauji attīstās. Rūpīgi piemeklētas spēles var kļūt par ko vairāk kā vienkārši izklaidi – tās var palīdzēt attīstīt radošumu, loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci un saskarsmes spējas.

Tomēr kā izvēlēties spēli, kas ne tikai ieinteresētu bērnu, bet arī ilgi paliktu viņa mīļākā spēle? Kāpēc dažas spēles kļūst par neatņemamu ikdienas daļu, bet citas ātri vien nonāk atpakaļ plauktā un krāj putekļus?

Neizvēlies spēli tikai spriežot pēc vecuma!

Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir spēles izvēle, vadoties tikai pēc uz iepakojuma norādītā vecuma. Lai gan norādes par ieteicamo vecumu ir noderīgas, ne mazāk svarīgi ir ņemt vērā paša bērna intereses, stiprās puses un arī raksturu.

Daži bērni mīl konstruēt, citi – risināt mīklas, bet trešie vēlas izmēģināt itin visu. Bērni vislabāk mācās tad, kad uzdevums nav ne pārāk viegls, ne pārāk grūts – tam jāveicina zinātkāre un jābūt nedaudz izaicinošam, bet noteikti izdarāmam, lai virzītu uz priekšu bērna attīstību. 

Tieši tāpēc ir vērts izvēlēties spēles, kas piedāvā dažādus grūtības līmeņus un „aug” kopā ar bērnu. Piemēram, daudzās „SmartGames” spēles ir daudz dažādi uzdevumi - gan pavisam vienkārši, gan tādi, kas liek iespringt arī pieaugušajiem. Tādējādi bērns var sākt ar vieglākiem uzdevumiem un pakāpeniski pāriet uz sarežģītākiem.

Bērnam ir jājūt, ka viņam izdosies

Vēlmi mācīties un pilnveidoties lielā mērā ietekmē pašapziņa. Kad bērnam izdodas paveikt uzdevumu, viņš izjūt lepnumu par savām spējām un vēlas mēģināt vēlreiz.

Tāpēc, izvēloties spēli, ir vērts sev jautāt nevis „Ko spēlē citi šī vecuma bērni?”, bet gan „Kas šobrīd vislabāk derētu manam bērnam?”. Pārāk viegla spēle var ātri apnikt, bet pārāk sarežģīta – izraisīt vilšanos.

Pareizi izvēlēta spēle ļauj bērnam piedzīvot mazus panākumus, kas stiprina motivāciju, neatlaidību un zinātkāri.

Attīstīt, bet nepārslogot

Labas spēles ne tikai māca, bet arī iesaista. Jo mazāks bērns, jo svarīgāk, lai noteikumi būtu skaidri, bet pati spēle – saprotama un vizuāli pievilcīga.

Magnētiskie konstruktori palīdz iepazīt formas un krāsas un attīsta smalko motoriku, savukārt loģikas spēles attīsta problēmu risināšanas prasmes, uzmanības noturību un stratēģisko domāšanu. Tomēr vissvarīgākais ir tas, lai bērns varētu eksperimentēt, kļūdīties un patstāvīgi atrast risinājumus.

Tieši šāda veida spēle attīsta spēju plānot, pieņemt lēmumus un domāt elastīgi – prasmes, kas noder ne tikai skolā, bet arī ikdienas dzīvē.

Spēles – vairāk nekā tikai noteikumi

Spēles – tās nav tikai mīklas un stratēģijas. Tās ir arī emocijas, saskarsme un iespēja labāk iepazīt sevi un citus.

Spēlējoties, bērni iemācās gaidīt savu kārtu, pieņemt uzvaras un zaudējumus, uzklausīt citus un sadarboties, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Tāpēc īpaši vērtīgas ir spēles, kuras var spēlēt gan vienatnē, gan kopā ar ģimeni vai draugiem.

Kopīgi spēļu vakari ne tikai rada jaukas atmiņas, bet arī stiprina saikni starp bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām un vecvecākiem.

Kā saprast, ka spēle patiešām ir piemērota?

Izvēloties spēli, ir vērts pievērst uzmanību vairākiem aspektiem:

• vai spēle atbilst bērna interesēm;
• vai uzdevumi rosina zinātkāri, bet nav pārāk sarežģīti;
• vai spēle piedāvā dažādus grūtības līmeņus;
• vai tā veicina radošumu, loģisko domāšanu un problēmu risināšanas spēju;
• vai bērnam rodas vēlme pie tās atgriezties atkal un atkal.

Labākā spēle nav tā, kas šobrīd ir vispopulārākā vai vislabāk izskatās veikala plauktā. Labākā spēle ir tā, kas palīdz bērnam augt, atklāt savas stiprās puses un ar prieku apgūt jaunas lietas.

Galu galā – dažkārt viena spēle var kļūt ne tikai par iecienītāko izklaidi, bet arī par pirmo soli ceļā uz lieliem atklājumiem.