Ar Viticulture ir tā - to var spēlēt vairākus vakarus pēc kārtas un katrreiz - pilnīgi citu spēli. Jau pamatspēle ir pietiekoši interesanta (gan kompānijā 2-6, gan solo vienatnē), bet lielie paplašinājumi - Tuscany un it īpaši jau Viticulture World piešķir pamatspēlei pavisam citu elpu ar jauniem papildinājumiem un World gadījumā pavisam citu spēles mehāniku. Tā vien šķiet, ka Stonemaier ir gribējuši vienu spēli padarīt par pilnīgi universālu, dodot iespēju to spēlēt gan sacenšoties savā starpā (pamatspēle un Tuscany), gan kooperatīvi (World), bet "solisti" vispār var gavilēt, jo pamatspēle/Tuscany un World piedāvā pilnīgi atšķirīgus solo spēles variantus, var teikt, ka tā jau ir pavisam cita spēle, tikai ar to pašu tematiku, smukajiem komponentiem, daudz dažādu veidu kārtīm un trim (!) dažādiem laukumiem, pielāgotiem katram variantam.
World ir spēles kooperatīvais variants, izmantojot pamatspēles kārtis, naudu (ko vēlams nomainīt pret metāla, tā lai šķind!), stikla vīnogu/vīna marķierus un koka figūriņas (strādniekus un ēkas), papildinot to ar pilnīgi jaunu laukumu, papildu lauciņiem un, pats galvenais, - 7 pasaules reģionu kāršu komplektiem, kas nodrošina dažādību, arī dažādas grūtības pakāpes. Spēlētāji mēģina visi kopā sasniegt mērķi - kopīgu "ietekmes" rādītāju 10 un katram vismaz 25 uzvaras punktu, tad spēle ir uzvarēta. Spēle piedāvā daudz dažādu veidu, kā pie šiem punktiem tikt, taču viegli tas nebūs, jo strādnieku vietu nav pārlieku daudz, tāpēc katrs gājiens rūpīgi jāpārdomā. Šai spēlē galvenais ir stratēģija, taču ir arī neliels veiksmes moments, kādas kārtis trāpās, kādi mazie papildu lauciņi pieejami u.c.
Solo varianta pamatā ir ļoti interesanta koncepcija - tā kā šī tomēr ir kooperatīvā spēle, tad spēlētājam tiek piedāvāts automatizēts kompanjons - Burattino, ar kuru mērķis jāsasniedz kopīgiem spēkiem. Burattino nav sevišķi attapīgs, tomēr var būt arī noderīgs. It īpaši, ja var izmantot viņa naudu un mainīties ar kārtīm, pret ko viņš neiebilst. Burattino darbības tiek nodrošinātas ar īpašām kārtīm, kuras pasaka, kuras vietas viņš aizņems. Dažreiz tas ir gauži neizdevīgi, bet par 2 lirām viņu var pierunāt no kādas vietas atkāpties. Ja vien kopīgi neesat parūpējušies, ka stratēģiski svarīgajās vietās tiek novietots ovālais lauciņš, kas atceļ strādnieku daudzuma ierobežojumu....
Vārdusakot, spēle ir pilna ar interesantiem un āķīgiem momentiem, katrai sīkai detaļai var būt nozīme vēl kāda punkta iegūšanā, lai spētu sasniegt uzvaru. Jau vienu reģionu var izspēlēt dažādos veidos un ar dažādu iznākumu, bet tādu ir veseli septiņi!
Kā jau tas ierasts Stonemaier spēlēm, komponenti ir ļoti kvalitatīvi un estētiski pievilcīgi (ieskaitot World iekļautās sezonālās gumijas cepurītes koka strādnieciņiem), kārtis ir drukātas uz laba materiāla, arī visi laukumi ir uz bieza kartona un rādās izturīgi.
Ja jāatrod kaut kas negatīvs, tad tieši World gadījumā varētu piesieties pie divām lietām. "Tematiski" - no Tuscany papildinājumiem ietvertas tikai papildu struktūras, bet nav ietekmes kartes, četru sezonu, kā arī īpaši apmācīto strādnieku (strādnieku apmācība te gan notiek atšķirīgā veidā). Un tīri "tehniski" - kastes izmērs ir atšķirīgs no pamatspēles un Tuscany, bet tā jau ir piekasīšanās...