Viscounts of West Kingdom

Šī, tāpat kā citas West Kingdom triloģijas spēles, izceļas ar diezgan sarežģītu mehāniku, kas ietver gan t.s. "deck building", gan "worker placement", gan resursu pārvaldības elementus. Iespēju tikt līdz uzvarai (vai kaut vai - tikt vienkārši uz priekšu) ir diezgan daudz, un jau pirmajos raundos jāsaprot, kuras no tām izvēlēties, jo ir pilnīgi skaidrs, ka te visu izdarīt vienlīdz labi nemaz nav iespējams. Pamatā savos gājienos jāizvēlas kāda no četrām darbībām - kaut ko ietirgot, būvēt kādu no trim celtņu veidiem, pārrakstīt kādu manuskriptu vai pati "odziņa" - izvietot savus cilvēkus pils sākotnējā līmenī, ar cerību, ka ar laiku viņi tiks tālāk, varbūt pat līdz pašai augšai. Protams, vietu visiem nepietiek, tāpēc ar nelielu grūstīšanos par visām šīm iespējām notiek cīniņš ar citiem spēles dalībniekiem, un visas šīs darbības dod kādus papildu resursus un punktus. Beigās tiek saskaitīts, cik tad punktus katrs ieguvis un, tā kā punktu skaitīšana ir visai komplicēta, intriga saglabājas līdz pašām beigām, jo, uzmetot aci uz laukuma, nemaz tā uzreiz nevar pateikt, kurš ir spēles līderis. Arī pašas spēles beigas tiek ierosinātas visai interesantā veidā - izbeidzoties noteiktam skaitam parādzīmju vai dokumentu (jeb “aktu”). Un te izpaužas viens no ļoti labi pārdomātajiem spēles balansa mehānismiem - izbeidzoties parādzīmēm, tiek vērtēts, cik daudz dokumentiem katrs spēlētājs guvis apstiprinājumu, bet, izbeidzoties dokumentiem, - cik daudz parādzīmju katrs apmaksājis. Tā ka dažreiz nemaz nav slikti nonākt parādos! (Pie nosacījuma, ka paspēj tos arī apmaksāt…)
Spēle ir arī vizuāli ļoti atraktīva - ir gan centrālais apaļais laukums, kurš sastāv no pieciem segmentiem, pa kuriem pārvietojas katra spēlētāja vikonts zirgā, ar pašu pili centrā, gan arī atsevišķi spēlētāju laukumi ar "slīdošo" kāršu rindu, balto "goda" un melno "negoda" marķieri, vēl neuzbūvētajām celtnēm un daudz dažādām spēles ikonām, katru ar savu jēgu un nozīmi. Šis ir pasākums, kurā "iegrimt" uz pāris stundām, taču spēle tik ļoti ievelk sevī, ka tās paskrien nemanot!