Galda spēļu apbalvojumi

Galda spēļu pasaulē, kurā jau ir gan pasākumi, gan turnīri, gan blogi un video kanāli, protams, neiztikt arī bez balvām. Balvu ir daudz, un tās ir dažādas. Turklāt to skaits pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies, un to daudzveidība un spektrs ir kļuvuši arvien plašāki. Tālāk sekos mazs apraksts gan par balvām vispārīgi, gan arī par galda spēļu pasaulē zināmākajām balvām.

Lai piešķirtu kādam ar galda spēlēm saistītu balvu, protams, nav nekādu likumu, noteikumu un specifisku vadlīniju. Būtībā ikviens cilvēks, kompānija, kustība utt. var izveidot savas balvas un dāļāt tās pa labi un pa kreisi. Skaidrs, ka lielai daļai no tādām balvām nebūtu (gandrīz) nekādas vērtības, jo kuru gan, piemēram, interesē “Edgara gada spēle”. Tātad, lai balvu kāds uztvertu nopietni, tai būtu jānāk no kādas oficiālas organizācijas, pazīstama galda spēļu kritiķa vai apskatnieka, kāda festivāla rīkotājiem utt. Jo zināmāka persona, organizācija vai pasākums, jo vērtīgāka, protams, balva.

“Spiel des Jahres” (SdJ)

Sākšu ar galda spēļu pasaulē viszināmāko balvu, kas tiek pasniegta jau kopš 1979. gada. Galda spēļu industrijā SdJ (“Gada spēle”), šķiet, joprojām skaitās kā visaugstākais apbalvojums, ko nereti salīdzina ar galda spēļu “Oskaru”. Sava daļa taisnības tur ir — spēles iziet milzīgu atlasi un daudzas kārtas, līdz paliek tikai trīs, kuru autori tad ierodas uz balvas pasniegšanas ceremoniju, kurā tiek izziņota šajā gadā uzvarējusī spēle. Viss ir diezgan nopietni.

Laika gaitā, spēļu daudzveidībai attīstoties, arī SdJ asociācija saprata, ka ar vienu balvu vairs nepietiek, tāpēc ir radušās vēl divas radniecīgas balvas — “Kinderspiel des Jahres” (“Gada bērnu spēle”), kopš 1989. gada un “Kennerspiel des Jahres” (“Gada lietpratēju spēle”), kopš 2011. gada. Tā rezultātā spēles būtībā tiek sadalītas trīs grupās — bērnu, ģimenes/ mass market un lietpratēju (geimeru). Katrā no tām ir trīs finālistes, kā arī vēl vairākas ieteiktās spēles, līdz ar to, lai arī katrā grupā uzvarētāja ir tikai viena, tomēr uzmanību iegūst krietni vairāk spēļu.

Diezgan interesanta ir šo balvu evolūcija. Pati SdJ no vieglā gala spēlēm lēnām pārgāja uz grūtākām (ne īpaši grūtām, bet tomēr vairāk stratēģiskām) un pēc tam atpakaļ uz vieglāka gala spēlēm (daļēji tas skaidrojams ar “Kenner SdJ” uzrašanos), pēdējos gados pat brīžiem vairāk atgādinot “Party Spiel des Jahres” (labi, labi, nav tik traki, bet mazliet rodas tāda sajūta). “Kenner SdJ” gadījumā var novērot, ka uzvarētājas (un nominācijas) ar katru gadu arvien vairāk pietuvojas vieglajam galam, savukārt “Kinder SdJ” īpašas izmaiņas novērot nevar. Skaidrs, ka tas, galvenokārt, ir hobija augšanas dēļ — cilvēku, kas spēlē, kļūst arvien vairāk, tāpēc arī balvām ir jākļūst pieejamākām, kā rezultātā nominētās/ uzvarošās spēles ir mass market publikai saprotamākas un pieejamākas.

SdJ gadu gaitā ir ieguvušas daudzas mums labi zināmas spēles, kā, piemēram, “Catan” (1995), “Carcassonne” (2001), “Ticket to Ride” (2004), “Dixit” (2010), “Codenames” (2016) un “Tikai viens” (angliski “Just One”, 2019). No “Kenner SdJ” zināmākās varētu būt “7 Wonders” (2011), “Exit” (2017) un “Spārnotie” (angliski “Wingspan”, 2019), savukārt no “Kinder SdJ”, protams, latviešu autoru (Reiņa, Jāņa, Egila un Edgara) radītā “ICECOOL” (2017), kā arī noteikti jāpiemin “Speedy Roll” (2020) no lietuviešu autora Urtis Šulinskas, kuram turklāt 2018. gadā bija vēl viena “Kinder SdJ” nominācija ar “Emojito”.

Ir autori, kas SdJ ir ieguvuši vairākas reizes (piemēram, Volfgangs Krāmers to ir paveicis pat piecas reizes, bet Klauss Toibers — četras), kā arī ir tādi autori, kas ir ieguvuši to divās dažādās kategorijās, tomēr, ja nekļūdos, vēl nav neviens, kas būtu to ieguvis visās trijās. Reizēm varbūt arī rodas jautājums, kāpēc kāda laba un populāra, un atbilstoša spēle nav pat nominēta SdJ, un atbilde lielākoties ir šāda — lai spēli varētu nominēt, tai ir jābūt oficiāli izdotai Vācijā, un ne vienmēr šis nosacījums izpildās.

Kopumā par SdJ var daudz diskutēt — no vienas puses tā ir zināmākā un senākā balva, kuras iegūšana skaitās prestižs un svarīgs notikums. No otras puses — tā ir tāda kā popkultūras balva, kura ne vienmēr tiek labākajām spēlēm, bet vienkārši tādām, kurām ir potenciāls sasniegt masas. Protams, jebkurā gadījumā galda spēļu aprindās tā ir ļoti zināma un atpazīstama, tomēr arī tad, ja šī balva tiek iegūta, tas vēl nenozīmē ilgtermiņa panākumus (piemēram, cik daudzi Latvijā zina un ir spēlējuši 2011. gada uzvarētāju “Qwirkle”?).

“Golden Geek Award”

Geimeru aprindās, iespējams, lielāks svars varētu būt GGA, jo aptvertais spektrs ir daudzveidīgāks, kā arī kategoriju ir krietni vairāk. Šo balvu kopš 2006. gada pasniedz “BGG.CON” ietvaros, līdz ar to var teikt kā ir tiešā veidā saistīta ar galda spēļu entuziastu virtuālo meku — “BoardGameGeek”.

Ja SdJ tiek salīdzināta ar “Oskaru” vairāk emocionālā līmenī (jo populārākā), tad GGA tam ir līdzīgāka tieši pēc satura — ir diezgan daudz kategoriju, kurās balvas tiek piešķirtas (dažādu kategoriju labākās spēles (kara, bērnu, ģimenes, divu spēlētāju), mākslinieciskais noformējums, paplašinājums, tematiskā, abstraktā spēle utt.). Līdz ar to katru gadu tiek apskatīts diezgan daudz spēļu, kurām tiek pievērsta liela uzmanība, kā rezultātā zinātājiem un sekotājiem tiek dota iespēja uzzināt par aktualitātēm dažādos žanros un kategorijās.

Ja skatās uz dažādo kategoriju vēsturiskajiem balvu ieguvējiem, tad GGA vairs nenovēro tik lielas deviācijas, kas, protams, ir loģiski, jo daudzo kategoriju dēļ ir iespējams ilgtermiņā turēties žanra ietvaros. Gada spēle ir diezgan konsekventi bijusi kāda vairāk grūtā gala spēle, kara spēles tiešām ir kara spēles un tā tālāk. Tiesa, skatoties uz uzvarētājām, var novērot, ka par tādām pārsvarā kļūst tajā brīdī “karstās” spēles, bet nu tur paliek atvērts jautājums, kas ir cēlonis, bet kas — sekas (turklāt “karstās” spēles parasti ir vairākas, līdz ar to laikam jau tikai loģiski, ka kāda no tām uzvar).

“As d’Or”, “Jogo de Ano” un “Deutscher Spiele Preis”

Divas lielas balvas, vismaz lokālā mērogā, divās no top galda spēļu valstīm pasaulē. Šīm tiešām ir vairāk lokāla nozīme, tomēr savās aprindās tās tiek uzskatītas par diezgan vērtīgām.

DSP (kopš 1990. gada), protams, diezgan lielā mērā pārklājas ar SdJ (lai arī SdJ formāli ir globāla balva, tā tomēr koncentrējas Vācijā, kā jau minēts iepriekš, arī spēlei ir jābūt izdotai Vācijā). DSP ir diezgan vienkārša — galvenā kategorija ir “Gada spēle”, un katru gadu viņi publicē TOP 10, kā arī papildus tam — “Gada bērnu spēli” (ko 2017. saņēma “ICECOOL”). Te gan būtiska atšķirība no SdJ ir tāda, ka topā pārsvarā tomēr ir jau lietpratēju tipa spēles, tikvien ar kādu atsevišķu ģimenes spēli pa vidu.

“As d’Or” ir gājusi ārkārtīgi līdzīgu ceļu kā SdJ, tikai sākusi to darīt deviņus gadus vēlāk (kopš 1988. gada). Sākumā bija tikai vispārīgā kategorija (kura turklāt ir gadu gaitā mazliet mainījusi savu nosaukumu), tad tai pievienojās “Bērnu spēle”, bet vēl mazliet vēlāk — “Ekspertu spēle”. Īpaši vairāk gan nebūs, ko stāstīt par šo balvu, jo ārpus Francijas tā nav īpaši labi zināma.

“Jogo de Ano” ir bāzēta Portugālē un laika gaitā arī krietni izaugusi, tiesa pasniedz tikai galveno balvu — “Gada spēle Portugālē”. Viņu jājamzirdziņš ir vidējas/ vidēji grūtas euro tipa spēles, tomēr laiku pa laikam viņu top 5 (no kurām viena uzvar) iekļūst arī šis tas cits.

Protams, ka arī citās valstīs eksistē savas vietējās spēļu balvas, bet reti kura ir zināma ārpus to robežām. Ja vien nekļūdos, Latvijā galda spēļu balvas joprojām nav, tuvākais ir “Latvijas spēļu izstrādātāju asociācijas” balva, kas gan ir tēmēta uz lokāli veidotām datorspēlēm (negribas gan te tagad samānīties).

“The Dice Tower Gaming Award”

Tiem, kas seko galda spēļu recenzijām (īpaši video formātā) “The Dice Tower” nebūs svešs nosaukums — tas ir viens no populārākajiem recenziju kanāliem, kuru savā laikā aizsāka Toms Vesels, un kurš gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem vārdiem (un viedokļiem) galda spēļu industrijā. Šis ir interesants piemērs, kā ar galda spēļu industriju (izdevējiem, autoriem) ne tik ļoti tiešā veidā saistīta grupa laika gaitā ir radījusi “svaru” savam viedoklim. Geimeru aprindās šī balva noteikti ir labi zināma (protams, tiem, kuru gaume ne pārāk saskan ar TDT, varētu būt cits viedoklis).

Līdzīgi kā GGA, arī TDTGA aptver ļoti daudzas kategorijas — “Labākā spēle” (ar dažādām apakškategorijām), “Vizuālais noformējums”, “Noteikumu iemācīšana” un vēl daudzas citas. Tāpat kā ar GGA, pateicoties daudzajām kategorijām, tiek aptverts ļoti plašs spēļu spektrs.

Pārdomas un salīdzinājums

Šeit aprakstītās balvas ir tikai daļa no visa, kas notiek galda spēļu pasaulē saistībā ar novērtējuma sniegšanu. Balvu ir vēl ļoti, ļoti daudz, kāda lielāka un nozīmīgāka, kāda ne tik liela (tiesa, autoriem un izdevniecībām katra no tām ir svarīga, jo apliecina, ka ieguldītais darbs nav bijis velts). Skaidrs arī, ka labākās spēles iegūst ne vienu vien balvu, ko redzat arī zemāk esošajā tabulā. Atliek tikai izvēlēties, kura organizācija ir gaumei tuvāka, lai sekotu līdzi attiecīgā gada aktualitātēm un atrastu sev kaut ko jaunu vai vismaz uzzinātu, kas šobrīd ir topā.

Rakstu veidoja Edgars Zaķis