Audiologopēde: 11 prasmes, ko bērns attīsta, spēlējot galda spēles

Autors: Santa Salaka

Nesen noklausījos Brain Games live sarunu (aizvien pieejama šeit) par galda spēļu spēlēšanu kopā ar bērniem, un man radās iedvesma par to uzrakstīt.

Svētki ir aizvadīti, un dāvanas ir saņemtas. Ir brīnišķīgi, ja dāvanas sniedz ne vien īslaicīgu sajūsmu, bet spēj prieku sagādāt arī ilgtermiņā. Turklāt, vai nav lieliski, ja līdz ar prieku tiek uzdāvināts kopā pavadīts laiks, spēja attīstīt jaunas prasmes un kaut kas, ko, iespējams, nevar sniegt kārtējais spēļu auto? 

Galda spēles, manuprāt, noteikti ir viena no šādām dāvanām. Turklāt ir aplami domāt, ka galda spēles ir domātas tikai pieaugušajiem. Mūsdienās tās ir piemeklējamas arī pašiem mazākajiem (vien nepieciešams mazliet vairāk vecāku pacietības). Arī trīsgadnieks var kļūt par lielisku spēļu biedru, ja vien jūs dosiet viņam tādu iespēju!

Galda spēļu izmantošana darbā ar bērniem

Esot sertificētai audiologopēdei / miofunkcionālajai terapeitei, praktizēju darbu ar bērniem agrīnā vecumposmā. Ikdienā strādāju ar bērniem, kuriem ir zīšanas, rīšanas, elpošanas, valodas, runas attīstības un citas grūtības. Ikkatrs bērns ir unikāls un katram ir nepieciešams atrast pareizo pieeju! Tas ir milzīgs izaicinājums! Tāpat kā sarežģītas lietas apgūt jautrā un iespējami vienkāršā veidā. Spēle ir fantastisks instruments, kuru iekļaut terapijā, un, ja vien mēs spējam, izmantojot spēli, sasniegt terapijas mērķi — sniegt bērnam pozitīvas emocijas, kopīgi mijiedarboties un pavadīt laiku ar smaidu — ir sasniegts pat vairāk nekā varētu vēlēties! 

Arī nodarbībās galda spēles tiek plaši izmantotas, un tām ir ļoti daudz ieguvumu. Esmu apkopojusi daļu no tiem, lai iedrošinātu jūs brīvdienās vai ierasto vakara multfilmu uzdrīkstēties nomainīt pret kopīgu galda spēli, un, iespējams, tā kļūs par jaunu tradīciju jūsu ģimenes kopābūšanai.

Ar galda spēļu palīdzību ir iespējams attīstīt gan sadarbības prasmes, gan strādāt ar runas un valodas prasmēm, gan arī veicināt smalkās motorikas attīstību. Galda spēles ir burvīgs instruments loģiskās domāšanas un analītisko prasmju attīstīšanai. Un būtiski ir tas, ka vienu spēli varam izmantot dažādiem mērķiem!

1. Prasme ievērot noteikumus/norādījumus

„Tagad tu“, „uzgaidi“, „met kauliņu“, „liec klucīti“ u. c. instrukcijas, kurām jāseko spēles laikā, reizēm ir milzīgs izaicinājums. Lai to apgūtu, ir nepieciešams neskaitāmi daudz citu prasmju — bērnam ir jāapgūst spēja sadarboties, koncentrēties, sadzirdēt un izprast instrukciju, kā arī spēt noturēt uzmanību, un tas nebūt nav vienkārši.

2. Vārdu krājums

Spēļu pasaule ir krāšņa un ārkārtīgi bagātīga. Tajā var piemeklēt spēles ne tikai dažādiem vecumiem, bet arī interesēm un nepieciešamībām. Galda spēles var izmantot, lai apgūtu krāsas, skaitļus, formas, nosauktu dažādus priekšmetus un dzīvās radības, apgūtu darbības, īpašības vārdus un citas vārdšķiras („paņem tikai dzeltenos“, „noliec to uz kartītes vai zem kartītes“, „noliec to uz lielā apļa“ u. c.). Katrā no tām var piemeklēt kaut ko aktuālu.

3. Sadarbības prasmes

Gan mācoties spēlēt komandā, lai izpildītu uzdevumu kopā, atbalstot vienam otru, gan gluži pretēji — spēlējot vienam pret otru, mēs veidojam acu kontaktu ar partneri, mācāmies pacietīgi sagaidīt savu kārtu, ļaujam savu kārtu sagaidīt arī nākamajam spēlētājam, nododot tālāk spēles priekšmetus vai, ja nepieciešams, kādu specifisku instrukciju. 

4. Izpratne par secību un stāstījuma veidošana

Vairums spēļu ietver sevī vairāku secīgu darbību veikšanu (pēc noteiktas instrukcijas). Pirmkārt, bērns veic šīs secīgās darbības, kuras noved pie noteikta rezultāta. Otrkārt, mums ir iespēja lūgt viņam to komentēt un vēlāk arī pārstāstīt („vispirms“, „tad“, „pēc tam“, „vēlāk“, „beigās“ utt.).

5. Artikulācijā iesaistīto struktūru attīstīšana

Pirmkārt, vairumam galda spēļu mēs varam izdomāt tos noteikumus, kuru tur „trūkst“, lai sasniegtu nepieciešamo mērķi. Ja spēlē ir dzīvnieki, kāpēc gan katru reizi, izvelkot konkrētā dzīvnieka kartīti, neattēlot kādu konkrētu kustību vai neizrunāt kādu konkrētu skaņu? Tas spēli var padarīt vēl jautrāku (ir skaidrs, ka šis ir jāizpilda ikvienam spēles dalībniekam)! Tādā veidā bērnam tiek sniegta iespēja nogurdinošos uzdevumus izpildīt pavisam citā gaisotnē.

Otrkārt, izmantojot spēles, kuras balstītas uz vārdiem, ir iespējams apgūt noteiktu skaņu lietojumu, korekti veidot vārdus, kā arī veidot frāzes un teikumus.

6. Motivācija

Šis brīnišķīgi noder pat pavisam maziem mazrunātājiem. Pat, ja spēle ir gaužām vienkārša un sastāv vien no pāris elementiem, bet tie ir gana interesanti (īpaši, ja tie ir krāsaini un skanoši), mums ir iespēja spēli adaptēt tā, lai elementi ir aizskarami tikai tad, ja tiek parādīts noteikts žests vai verbalizēta noteikta skaņa (atkarībā no bērna spējām). Lielākiem bērniem līdzīgā veidā varam iesaistīt teikumu un stāstījuma veidošanu, matemātiskās prasmes u. c.

7. Pašregulācija

Pirmkārt, noteiktā vecumā pašregulācija galvenokārt būs stāsts tieši par spēju izpildīt „vienreiz es — vienreiz tu“ noteikumu. Tas ir ļoti sarežģīts noteikums. Īpaši, ja spēlē ir iesaistīti krāsaini kauliņi, interesanti attēli, ja tā šķiet jautra un smieklīga. 

Otrkārt, spēlē ir jāievēro arī citi noteikumi. Šis ir brīdis, kas var rezultēties cīņā par robežu pārbaudīšanu. Īpaši tad, ja spēle paredzēta, piemēram, trīsgadniekam. Pastāv iespēja, ka viņam būs sava versija par pareizajiem noteikumiem.

Treškārt, ja tā ir spēle lielākam bērnam, tā, visticamāk, paredz to, ka kāds uzvarēs vai zaudēs. Un ne vienmēr uzvarētājs būs tieši bērns.

8. Paredzēšana

Vai tad, ja es darīšu šādi, notiks šis? Bet, ja nē? 

Šī ir prasme, kuras attīstīšanai lieliski var palīdzēt galda spēles. Spēles laikā bieži nākas pieņemt stratēģiskus lēmumus: „kas notiks, ja es, metot kauliņu, uzmetīšu skaitli „trīs“?“ vai „kas notiks, ja es pavirzīšu šo kauliņu par trīs lauciņiem uz priekšu?“.

Izklausās sarežģīti? Tā nebūt nav! Šis ir attiecināms arī uz spēlēm, kas paredzētas pavisam maziem bērniem. Arī situācijās, kad ir divi attēli, kuri jānovieto pēc kāda noteikta principa uz diviem citiem, viņi veic līdzīgu darbību: „Ja šo attēlu es uzlikšu uz tā, tad šo otru man nāksies likt uz otra, jo citas iespējas nav.“

9. Secinājumu izdarīšana

No iepriekšējā punkta izriet nākamais punkts. Es pieņēmu lēmumu — ko es no tā varu secināt?

„Ja es būtu uzmetis kauliņu ar ciparu „trīs“, tad šobrīd es nebūtu...“ vai „Ja es tomēr būtu pavirzījies pa citu ceļu, tad šobrīd... .“ Un mazāku bērnu gadījumā tas var būt arī gaužām vienkārši: „Es uzliku sivēnu uz govs, tāpēc teliņam nebija vietas, bet uz cūkas nebija ko uzlikt.“

10. Prasme klausīties

Reizēm spēles paredz ne vien priekšmetisku darbošanos un nepieciešamību runāt, bet arī nepieciešamību klausīties, sadzirdēt, analizēt dzirdēto. Šī prasme noteikti var tikt trenēta arī spēles veidā, padarot to par jautru nodarbošanos.

11. Prasme pielāgoties

Pirmkārt, bieži spēle parāda, ka ir dažādi ceļi, kā sasniegt mērķi. 

Otrkārt, tad, ja tavs plāns gluži nav izdevies, kā cerēts, vienmēr ir iespēja atrast citus veidus, kā turpināt spēli. Reizēm, mainoties spēles noteikumiem, bet nemainoties izmantotajiem priekšmetiem, mums var nākties krietni pielāgoties.

Meklējot interesantas un kvalitatīvas bērnu galda spēles, ieskaties šajā sadaļā! 

Pastāsti komentāros savu pieredzi ar bērniem un galda spēļu spēlēšanu!