Noslēpumainais Mysterium

       Erkilu Puaro, Šerloku Holmsu un pat CSI izmeklētājus vieno dažādu noziegumu atklāšana. Vieni izmanto izslēgšanas metodi, citi paļaujas uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, bet galda spēle „Mysterium“ piedāvā sapņus kā nozieguma atšķetināšanas paņēmienu.

        Satiekoties pie galda, kurā ir izvietota galda spēle „Mysterium“, spēlētāji ieņem ekstrasensu lomu, kuri kādā vecā, pamestā un samērā baisā ēkā mītošajam spokam palīdzēs atminēties, kurš no iespējamajiem tēliem paveica šaušalīgu slepkavību. Izklausās baisi, bet šī spēlē nav paredzēta tikai drēgniem oktobra vakariem. Visi ekstrasensi strādā komandā, palīdzot viens otram atrast nevainīgos iemītniekus, lai beigās notvertu īsto pāridarītāju.

        Lai sagatavotos spēlei, ir jānosaka ekstrasensu skaits, tad, vadoties pēc spēles noteikumiem, izvēlēties konkrētās partijas grūtības pakāpe, un uz spēles galda jāizkārto attiecīgs skaits iespējamo slepkavu tēlu kāršu, slepkavības vietu kāršu un slepkavības ieroča kāršu (piemēram, spēlējot ar sešiem ekstrasensiem un vienu spoku, ja izvēlēta vidējā grūtības pakāpe, uz galda tiek izkārtotas attiecīgi pa desmit tēlu, vietu un priekšmetu kārtīm). Galda galā sēž spoks, kurš katram ekstrasensam ir sakārtojis savu komplektu, kas tāpat sastāv no tēla, vietas un priekšmeta. Tad spoks no sapņu kāršu kavas paceļ septiņas kārtis un ekstrasensam pa vienam sūta sapņus, kuri no sākuma palīdzēs atrast īsto tēlu, pēc tam jau vietu un tad priekšmetu. Spēle turpinās septiņus raundus (spēles kontekstā domā — diennaktis), kuru laikā, cerams, visi ekstrasensi ir atminējuši savu komplektu. Ja kaut viens ekstrasens to nav paveicis, spēle ir zaudēta. Spēles beigās, spēlētāji sakārto uz galda atlikušos tēlus, vietas un priekšmetus jaunos komplektos, spoks slepus izvēlas vienu īsto, kurš ir slepkava, un tad ekstrasensiem nosūta pēdējās trīs sapņu kārtis, lai tie atminētu vienīgo patieso slepkavu.

        Spēles sāls slēpjas sapņu kārtīs, uz kurām ir skaisti, abstrakti un reizēm grūti izprotami mākslas darbi. Piemēram, vienam no ekstrasensiem ir jāuzmin, ka viņa tēls ir šuvējs, tāpēc spoks viņam atsūta sapni, kurā attēlota pils ar skaistu dārzu un pogām logu vietā. Spoks, protams, cer, ka ekstrasens pamanīs pogas un sapratīs, ka tas darīts, lai norādītu uz šuvēju. Bet iespējams ekstrasens pārprot spoku un savu minējumu izdara par labu arhitektam. Protams, spēlētāji savā starpā pārrunā viens otra izvēli un palīdz nonākt pie visiem izdevīgākā risinājuma. Spoks trīs reizes spēles laikā var nolikt visas viņam rokā esošās sapņu kārtis un paņemt citas, jo bieži vien gadās tā, ka nevienā no sapņiem atrodamā simbolika neatbilst vēlamajam tēlam, vietai vai priekšmetam.

        Šo spēli esmu spēlējis ar savu meitu, kurai drīz būs četri gadi (protams, ar nedaudz pielāgotiem noteikumiem), un viņai ļoti patika gan interesanto un košo tēlu kārtis, gan, protams, skaistās sapņu kārtis. Tā tiešām ir māksla vārda vistiešākajā nozīmē! Bērnam viskaistākās šķita ekstrasensu pareģošanas bumbas. Spēlējot kopā ar pieaugušajiem, reizēm rodas amizantas situācijas, skaidrojot spoka sūtītās kārtis. Viens ekstrasens norāda uz sapņa kārtī attēloto ābolu un apgalvo, ka priekšmets ir inde (domājot par Sniegbaltītes pasaku), otrs saka, ka ābolā ir iedurtas adatas, kuras izskatās pēc indīgā zirnekļa kājām, cits iestarpina, ka ābols stāv uz kolonnas, kura izskatās pēc ugunsgrēka izraisošās sveces, bet vēl kāds saka, ka kārtī izmantotie toņi sakrīt ar bārdas naža toņiem. Juceklis! Ekstrasensam nu ir pašam jāpieņem lēmums, kurš minējums ir pareizākais un jāmēģina izprast spoka domu gājienu (šajā konkrētajā gadījumā pareizā izrādījās svece).

        Galda spēle „Mysterium“ ir sadarbības spēle, jo savs darbs ir jāpaveic visiem, pretējā gadījuma uzvarētāja nebūs. Gribot vai negribot, šī spēle ir jāsalīdzina ar citām sadarbības žanrā esošajām spēlēm. Šajā gadījumā izmantošu piemēru ar salīdzinoši nelielu galda spēli „Forbidden Desert“. Es neticu spoku apsēstām ēkām un ekstrasensu spējām. Es nekad neesmu bijis pamestā namā kopā ar vēl pārīti līdzīgu domājošu cilvēku un kur nu vēl palīdzējis atklāt slepkavību. To es stāstu, lai pateiktu, ka personīgi man, spēlējot galda spēli „Mysterium“, nevienā brīdī neradās bažas par to, ka mēs uzvarēsim, bet tajā pat laikā man nerūpēja vai mēs zaudēsim. Šo pieredzi uztvēru kā piedzīvojumu kopā ar draugiem, kura laikā mēs smejamies, labi pavadām laiku un viens otru mēģinām pārspēt asprātībā. Vai „Mysterium“ ir par šīm lietām? Noteikti, nē! Spēlei vajadzētu būt saspringtai, drūmai un beigās gandarījuma nesošai. Turpretī „Forbidden Desert“ spēles laikā ne man, nedz maniem draugiem nav bijis jautri. Mēs pārdzīvojam par savu dzīvību tuksneša svelmē, kurā mums trūkst dzeramā ūdens, un tāpat ceļas vētra, kas pavisam drīz mūs apraks ar nāvējošām tuksneša smiltīm. Mums visiem reiz ir bijis pārlieku karsti, slāpis un vējš acīs iepūtis kādu sīciņu, bet kaitinošu priekšmetu. Tās ir lietas ar kurām mums kā cilvēkiem ir vieglāk saistīt savas emocijas.

        Galda spēle „Mysterium“ ir skaisti ilustrēta, kvalitatīva un vienkārši spēlējama pasākumu spēle, kura spēlētājiem ļauj izjust sevi citā ampluā, izsmieties par amizantajām spēles situācijām un tikpat bieži skatīties uz spoku ar neizpratni un domāt: „Ko viņš ar to grib pateikt?“

        Šai spēlei ir pieejams papildinājums „Mysterium: Hidden Signs“, kas pievieno jaunas kārtis visos četros spēles elementos.

Roberts

Bildes: autors.

Spēle nopērkama Brain Games veikalā K. Barona ielā 55 vai interneta veikalā: Mysterium, Mysterium: Hidden Signs 

Vērtējums Board Game Geek: 7.5