Kā spēlēt galda spēles ar pašiem mazākajiem?

Modernie vecāki zina, ka kvalitatīvi pavadīts laiks ar bērniem ir dārgākais un labākais, ko vecāks var dot savām atvasēm. Nevis arvien jaunas mantas, rotaļlietas un atrakciju daudzums, bet tieši pieaugušo iesaiste bērnu dzīvē, savstarpējā komunikācija un ieklausīšanās. Nevis atdot kādam citam nodarboties ar tavu bērnu, bet pašam būt kopā.  (Es runāju vairāk par agrīno bērna vecumu – līdz skolas vecumam.) Ir laiks tik ļoti nepieciešamajām brīvajām rotaļām, kur vecāki praktiski neiesaistās un ļauj vaļu bērna fantāzijai, un ir laiks, kad bērniem ir nepieciešams nepastarpināts laiks ar vecākiem.

Kā lielisks līdzeklis šim laika pavadīšanas veidam ir galda spēle: tā pieprasa savstarpēju komunikāciju un sadarbību. Tā ne tikai satuvina emocionāli spēlētājus, tā arī attīsta tik svarīgās komunikācijas spējas, māca noteikumu ievērošanu, pacietību, nemaz nerunājot par motorikas un kognitīvo spēju attīstību mazajiem.  Ideāli, ja spēlē ir līdzsvarots gan veiksmes, gan stratēģijas faktors. Tas nozīmē, ka vajadzēs iesaistīt gan savu aktīvo domāšanu, gan paļauties uz veiksmi, kas padarīs spēli pieejamāku dažādai auditorijai. Tas dod iespēju uzvarēt gan iesācējiem, kuri vēl nav noslīpējuši savas stratēģiskās prasmes šajā spēlē, gan padarīs spēli interesantu nākamajās spēlēšanas reizēs tieši dažādi pielietotās stratēģijas dēļ.

Sākt spēlēt galda spēles gandrīz nekad nav par agru. Ja jūsu bērns vēl neuztver noteikumus, jūs viņam varat atrast kādu darbību spēlē, ko viņš noteikti varēs darīt atbilstoši savām spējām (ar noteikumu, ka jūs spēlējat ne tikai bērnu galda spēles). Sākumā varbūt mest metamo kauliņu, izdarīt kādas manipulācijas ar kauliņiem utml. Dodiet iespēju līdzdarboties un esiet pacietīgi – ar laiku bērna iesaiste kļūs arvien mērķtiecīgāka un apzinātāka. Noteikti piedāvājiet arī viņa vecumam atbilstošas spēles, kur viņš jau var būt situācijas noteicējs. Tas notiek pārsteidzoši agri, kad viņš jau sāks jūs uzvarēt. It sevišķi tas attiecas uz spēlēm, kas vērstas uz ātrumu un uzmanības trenēšanu (Halli Galli, Halli Cups, Oppo, dažādas atmiņu spēles). Reizēm ir kāda spēle, kura bērnam jau interesē (viņš pamanījis, ka, piemēram, lielākie bērni spēlē vai tā atrodas spēļu plauktā), kura viņam vēl ir par sarežģītu. Neatsakiet to izmēģināt. Noteikumus var pamainīt vai vienkāršot, lai tā būtu jau piemērota mazajam spēlētājam.  Manā pieredzē ir bijis tā, ka bērnam spēle ir par garu, lai izietu visus gājienus vai pārāk daudz dažādu darbību, ko var veikt. Tad to visu vienkārši saīsinu un kādu darbību noņemu nost. Tas nesabojā spēli, bet mazākajam spēlētājam neapnīk vai nav par garu. Spēles būtība saglabājas. Atcerieties, ka, spēlējot galda spēles ar saviem bērniem, galvenais nav uzvara-ne jums, ne bērnam. Tas ir kopīgs pārdzīvojums un piedzīvojums. Lai veicinātu šo kopības sajūtu var sākt pat ar kooperatīvajām spēlēm, kur uzvarētāji mēs varam būt visi vai kopā zaudēt pašai spēlei. Kopīgi atrisināt kādu mīklu, uzdevumu, ko uzdot spēle (piemēram, Outfoxed, Drago Tuku).

Bērniem ir tendence ieciklēties uz vienām un tām pašām spēlēm (tāpat grāmatām, multfilmām utt.). Ļaujiet viņam izspēlēties – tas ļauj justies droši un pārliecināti par sevi, bet uzņemieties arī atbildību iemācīt kaut ko jaunu. Un atkal-ar pacietību un ieinteresētību-kopā. Nepērciet spēles tikai “brenda” dēļ – jo tur ir kādi populāri “multeņu” varoņi vai tā ir redzēta TV reklāmās. Painteresējieties, kas īsti jādara konkrētajā spēlē. Vai tas varētu būt patiešām interesanti un atbilstoši spējām attiecīgajā vecuma posmā.  Jūs taču vislabāk arī pazīstat savu bērnu – vai viņam patīk darboties ātrāk vai apdomīgāk. Vai patīk kaut ko būvēt, zīmēt vai izdomāt “stāstus”. Ja pats vēl neesat nekāds lielais spēļu entuziasts – pakonsultējieties ar citiem pieredzējušākiem spēlējošiem vecākiem, pameklējiet aprakstus un atsauksmes internetā, galu galā galda spēļu pārdevēji parasti zina, ko tirgo (es nerunāju par lielveikaliem un interneta veikaliem), un noteikti neskoposies ar pieredzi un ieteikumiem.

Man pašai nekad nav paticis Cirks vai Monopols. Pašas par sevi šīs spēles nav sliktas, taču vēl  pirms 30, 20 gadiem, tās bija gandrīz vienīgās galda spēles, ko bērni zināja mūsu valstī. Un tās nāvīgi apnika, turklāt bieži vien bija neatbilstošas vecumam un spējām.  Un kurš gan vēlas turpināt spēli, ja ir zināms jau pirmajās 5 minūtēs, ka uzvarēs kāds cits... Protams, daudzi minēs šahu, dambreti, kārtis. Jā, šīs noteikti ir galda spēļu klasika un līdz tam noteikti arī jūsu bērns izaugs, ja to veicināsiet,  tomēr mūsdienu galda spēļu pasaule ir krietni augusi, un piedāvājums patiešām ir milzīgs – tai skaitā ar ļoti vērtīgām un ļoti konkrētam vecumposmam atbilstošām spēlēm. Vecākiem pašiem ir interesanti iesaistīties daudzās bērnu galda spēlēs, un tas ir ļoti svarīgi – darīt to ar prieku, nevis pienākuma pēc.  Bērni ļoti labi jūt un redz, kur vecāki pietēlo un izliekas. Visticamāk, ka bērnam patiks tieši tā spēle, kurā, spēlējot kopā ar vecākiem, visi piedzīvos patiesas, pozitīvas emocijas. Padariet šo kopā būšanas laiku patīkamu visiem. Esiet vienoti spēļu izvēlē un, iespējams, tā kļūs par jūsu ģimenes jaukāko kopīgo hobiju. Kas gan vairāk vieno cilvēkus, ja ne kopīgs hobijs?!

Raksta autore Silvija Krasta.


Komentēt: