Mana labākā spēļu partija


Vakarā, kad azarts valda,

Labu draugu bariņā,

Lieku Katanu uz galda,

Saucu visus kariņā!

 

Kauliņi tiek ātri mesti -

Četri, trīs, septiņi...

Uzvilku sev veiksmes vesti,

Uzmetu es deviņi!

 

Būšu tas, kurš uzsāk spēli,

Pētu, kartē visas vietas.

Pretinieki jau trin mēli:

"Nepadodas, Tev šīs lietas!"

 

Veicu savu izvēli,

Pārējie jau smej: "He he!".

Iedarbinu iztēli - 

Sabūvēšos tur un te...

 

Karti sadalījām aši.

Kādam aitas, kādam koki.

Uzsācis es esmu braši,

Noplok pretinieku joki.

 

Resursi man ienāk daudz,

Attīstības kārtis rokās.

Dažiem nu jau zobi klaudz

Eh, cik forši - citi mokās!

 

Spēle jau ir teju pusē.

"Uzvarēšu!", sevi mānu.

Edgars aizdomīgi klusē,

Laikam izdomājis plānu...

 

Uzbuvē viņš ceļu garu,

Saņem divus punktus klāt.

Pārspēt to es gan jau varu,

Turpinu uz priekšu slāt!

 

Monopola kārts man rokās

Savācu sev visus kokus,

Skat, kā pretinieki mokās -

Lieku ceļā jaunus lokus!

 

Pērku attīstības kārti,

Cerībā, ka punkts tur būs.

Paskatos un kliedzu ātri:

"Uzvara! Kurš nākamo gūs?"

 

Aši sākam jaunu spēli -

Jautri, dedzīgi un kvēli!


Autors: Kaspars Silavs


Komentēt: